Beidzamais laiks siltināt mājas

Zemā gaisa temperatūra decembrī un janvārī ievērojami palielināja maksu par siltumenerģiju. Jo mājai mazāka energoefektivitāte, jo lielāka maksa par siltumu.

Energoefektivitāte pēc definīcijas nozīmē enerģijas lietderīgu izmantošanu. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi siltuma zudumi ir jākompensē, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākum i katrai ēkai būs atšķirīgi.
Atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumam, ēkas energoefektivitāte ir relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu. Ēkas energoefektivitāti izsaka kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m2 gadā).

Ja šis lielums ir virs 100 kWh/m² gadā, ēka uzskatāma par energoneefektīvu, un ir vērts nopietni padomāt par energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu veikšanu, jeb ēkas siltināšanu un renovāciju.

Kopējam priekšstatam par Saulkrastu dzīvojamo ēku energoefektivitāti tabulā apkopoti pēdējo divu sezonu dati par dažām mājām:

Kā redzams no datu apkopojuma, jau šinī apkures sezonā, kaut tā vēl nav beigusies, patēriņš ēkās ir krietni virs 100 kWh/m².
Ēku energoefektivitāti nosaka, ņemot vērā attiecīgās ēkas:
1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;

2) apkures sistēmu;

3) karstā ūdens apgādi;

4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;

5) ventilāciju;

6) iebūvētās apgaismes sistēmas;

7) novietojumu,

8) kā arī ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu.

Saulkrastu komunālserviss piedāvā organizēt daudzdzīvokļu mājām veikt siltināšanu. Priekšlikums šobrīd ietver katras mājas visu sienu, bēniņu un pamatu siltināšanu, kas ievērojami samazinātu siltuma zudumus. Var tikt uzstādīti arī siltummezgli katrā dzīvoklī, lai katrs iedzīvotājs varētu noteikt, cik siltā telpā vēlas atrasties, un cik vēlas ietaupīt. Siltināšana arī uzlabos mājas vizuālo izskatu un paaugstinās dzīvokļu tirgus vērtību. Jau šobrīd tiek rīkotas dzīvokļu īpašnieku sapulces, kurās paši iedzīvotāji ir aicināti izlemt, vai viņi ir gatavi veikt šādus uzlabojumus. Protams, siltināšana jebkurā gadījumā ilgtermiņā atmaksājas, jo būtiski samazinās patērētā siltuma daudzumu.

Beidzamais laiks siltināt mājas, ja pusi izmaksas atmaksā Eiropas Savienība

Labās prakses piemēri : VENTSPILS, BRĪVĪBAS IELA 33/

Renovācijas darbu izpildes laiks: 15.08.-22.10.2009

1) Ārsienu siltināšana;

2) Cokola sienu siltināšana;

3) Bēniņu pārseguma papildus siltināšana;

4) Durvju bloku nomaiņa;

5) Siltumapgādes sistēmas renovācija (siltumskaitītāja pārvietošana uz ēkas ievadu, cauruļvada izolācija, karstāūdens regulatora nomaiņa uz elektroniski vadāmu ar temperatūras pazeminājumu pielietošanu, balansēšanas ventiļu uzstādīšana apkures un karstā ūdensvada cauruļvadiem);

6) Iekšējo siltumapgādes cauruļvadu izolācijas nomaiņa apkures un karstāūdens cauruļvadiem ēkas pagrabā

Ēkas lietderīgā platība: 1563.7 m²

Kopējās investīcijas: 53427.88 Ls

ERAF finansējums:26 713.94 Ls Renovācijas izmaksas dzīvokļa īpašniekam: 24.40 Ls/m²